Vaicājuma sadalīšana vairākās daļās

Pēdējās nedēļās tā vairāk sanācis nodarboties ar ātrdarbības lietām. Šeit neliels sausais atlikums un daži padomi, kas var noderēt dzīvē.

Resursu prasīgākie vaicājumi, procedūras, trigeri

Ātrdarbības problēmu cēloņi var būt dažādi. Risinājumi arī (šo tēmu cītīgi cenšos izvērst sadaļā "Optimizācija"). Šajā rakstā plašāk izvērsta viena no problēmas konstatēšanas pieejām- noskaidrot, kuri no vaicājumiem/procedūrām ir visvairāk resursu prasīgi.

SARG optimizācija II, meklēšana char un nchar kolonnās

Šoreiz vēl viens raksts par par vaicājumu parametriem (speciālgadījums rakstā SARG optimizācija minētajam). Konteksts šim ir datu tipu char un nchar atšķirības, netiešā veidā arī kolācijas, par ko nākotnē tiek domāts uzrakstīt vairāk (pirmais netiešais tēmas ievadraksts bija Kārtošana un kolācijas).

Rīks: ClearTrace

Pēc video noskatīšanās iemēģināju tajā minēto rīku- ClearTrace. Rīka galvenā nozīme- normalizēt ar SQL Server Profiler noķertos ziņojumus. Rīks tiešā veidā atvieglo ātrdarbības problēmu konstatēšanu.

Rīks: PAL ātrdarbības analīzei

Netīšām šeit uzdūros rīkam, kas domāts ātrdarbības analīzei- Performance Analysis of Logs (PAL) Tool. Ne tikai SQL Server kontekstā.

SARG optimizācija

SARG (no angļu val. Search Arguments) ir tā vaicājuma daļa, ar kuras palīdzību tiek filtrēti vaicājuma atgrieztie rezultāti- gan tie, kas ir tabulu sasiešanas On daļā, gan tie, kas ir where daļā. Bieži vien šī vaicājuma daļa arī nosaka, kādi indeksi tiks izmantoti vaicājuma optimizēšanai.

Indeksu apkope II- ņem vērā dalītus (partitioned) indeksus

Raksta "Indeksu apkope" beigās tika dots "universāls" indeksu pārbūves skripts. Šajā rakstā šis skripts uzlabots, lai tiktu ņemtas vērā indeksa daļas (partitions), shēmas un specifiskus objektu nosaukumus.

Tabulu horizontālā dalīšana (Partitioned Tables)

Raksts par dalītām tabulām- kad to būtu vērts darīt (vismaz- apsvērt darīt), daži trūkumi vai nianses pirms vispār domāt par tabulu dalīšanu, arī mazliet par attīstības vēsturi. Galvenokārt visa informācija rakstā ir ņemta no šejienes.

DMV trūkstošo indeksu iegūšanai

Vēl viens raksts par indeksiem un informāciju, ko par tiem var uzzināt izmantojot DMV (Dynamic Management Views and functions). Šoreiz- par indeksiem, kas potenciāli varētu uzlabot SQL Server ātrdarbību.

UNION un UNION ALL ātrdarbības salīdzinājums

Union tiek izmantots, lai no divām vai vairākām rezultātu kopām iegūtu to apvienojumu. Norādot Union (bez All) no rezultāta tiek izslēgtas tās rindas, kas atkārtojas vairākas reizes.

Vaicājumu izpildes laiks

Vaicājuma izpildes laiks arī ir pieminēšanas vērts (papildina rakstiņu Vaicājuma IO statistika). Šajā rakstā izpildes laiks tiek apskatīts no diviem rakursiem- (1) reālais izpildes laiks un (2) CPU laiks.

Indeksu apkope

Indeksu apkope būtu regulāri veicams process un rakstā sniegts pamatojums kāpēc. Īsi aprakstīts varianti indeksu apkopei. Rakstā arī piemērs, kas var tikt izmantots indeksu pārbūvēšanai.
Praksē ir bijuši gadījumu, ka pēc indeksu pārbūves datu bāze sāk strādāt daudz, daudz ātrāk (jā jā, vairumā, protams, tas neko daudz nemaina, tomēr tie pāris gadījumi ir pūļu vērti).

Indeksu fragmentācija

Indeksu fragmentācija nav vislielākā problēma strādājot ar indeksiem. Tomēr atsevišķās situācijās tas var būtiski (atkarībā no situācijas) ietekmēt ātrdarbību. Šajā rakstā aprakstīts kas ir iekšējā un ārējā fragmentācija, dots teorētiskais skaidrojums. Doti ieteikumi kā minimizēt ārējo fragmentāciju (iekšējās fragmentācijas novēršana aprakstīta rakstā- Indeksu apkope).

Indeksēti (materializētie) skati

Raksta sākuma pavisam īsi teorija par to, kas ir indeksētais skats. Tālāk dots piemērs indeksētā skata izmantošanai, norādot uz dažām, manuprāt būtiskākajām, niansēm, kas jāņem vērā veidojot indeksētu skatu.

Indeksi (non-clustered indexes)

Rakstā aprakstīts un ar ilustrācijām parādīts kas ir indeks (non-clustered). Atšķirības starp indeksu, kas veidots uz tabulas bez klusterētā (clustered) indeksa un tabulas ar klusterēto indeksu.

Tabulas ar klusterētu (clustered) indeksu

Rakstā aprakstīts un ar ilustrācijām parādīts, kā dati tiek glabāti un meklēti tabulā, kurai ir klusterēts indekss. Aprakstītas indeksu lapas  īpašības.

Tabula bez klusterētā (clustered) indeksa

Rakstā aprakstīts un ar ilustrācijām parādīts, kā dati tiek glabāti tabulā, kurai nav indeksu. Vienlaicīgi dziļāk tiek apskatīts kā dati tiek glabāti lapu ietvaros. Apskatīts, kas notiek datu ievietošanas, dzēšanas, mainīšanas gadījumos tabulā, bez klusetētā indeksa (tādu struktūru sauc par "kaudzi"- heap).

Datu glabāšana SQL Server

Rakstā tiek pārskriets pāri SQL Server datu glabāšanas struktūrām, sniedzot atsauces uz papildus materiāliem padziļinātai informācijas iegūšanai. Šis raksts ir kā pamats vairākiem turpmāk plānotajiem rakstiem.

Determinētu funkciju izmantošana

Rakstā īsi aprakstīts kas ir determinētas un kas ir nedeterminētas funkcijas. Mazliet garāk rādīts un skaidrots kā determinētu funkciju izmantošana uzlabo (var uzlabot) ātrdarbību.

Vaicājuma statistika

Raksta mērķis mudināt paspēlēties ar "Statistics IO" tiem, kas to vēl nav darījuši.