Lai arī "bāzes" ir lietvārds, sieviešu dzimtē, daudzskaitlis, uz šo vārdu neattiecas ierastais likums par līdzskaņu miju (par lietvārdiem). Vārdnīcā skaidri un gaiši izlocīts kā "bāzu" ("bāze" locījumi no letonika.lv).
Kā man paskaidroja, šis vārds ir izņēmums, uz kuru attiecas: "Līdzskaņu mijas nav - uzvārdiem, kuri beidzas ar -ckis, -skis;- divzilbju personvārdiem ar -tis, -dis; - dažiem lietvārdiem labskanības dēļ, piem. mute - mutu.".
Loģiski secinu, ka šis izņēmums ir "labskanības dēļ". Tā tīri sportiskas intereses pēc mēģināju atrast kādu vietu, kur būtu šie izņēmumi uzskaitīti (un, vēlams, pamatoti), bet mani meklējumi bija bez panākumiem.
Skaidrs, gramatika nav mana stiprā puse. Un tomēr, ideja, ka locīšanas likumu izņēmumus es varu atrast tikai vārdnīcā, meklējot konkrētu vārdu (pie tam, bez skaidrojuma), mani dara mazliet dusmīgu.
Redz pie kā kāda stresa noved datoriķa IF .. THEN .. ikdiena.
2012-11-02 papildināts
Izņēmumu saraksta
2012-11-05 papildināts
Uzrakstīju e-pastu Latviešu valodas aģentūrai (VVA) ar jautājumu, vai eksistē kāda vieta, kur ir pilnībā uzskaitīti izņēmumi un saņēmu atbildi:
Teikšu godīgi, atbilde mani neapmierina. Bet labi- parastie mirstīgie drīkst kļūdīties, savukārt valodas speciālistiem vienmēr pa rokai būs minētās vārdnīcas svaigākie izdevumi.5. deklinācijas lietvārdiem tiešām ir raksturīga tradicionālā līdzskaņu mija.Jūs jau esat norādījis raksturīgākos mijas gadījumus.Tāda saraksta, kurā būtu minēti visi vārdi, kam mijas labskaņas dēļ nav, latviešu valodā nav. Norādes par mijas neesamību vai esamību ir atrodamas pie katra atsevišķā vārda Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā vai arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā.
Man beidzot apnika cepties par šo jautājumu :).
Šo drīzāk var saukt nevis par sarakstu, bet par piemēriem, jo tie noteikti nav visi izņēmumi. Es gan uzskatu, ka daudz vienkāršāk ir apskatīties vārdnīcā (kaut vai šeit: http://www.tezaurs.lv/sv/ - te strīdīgajām formām parasti ir īpašas norādes), nekā gramatikas grāmatā meklēt likumus, kāpēc kaut kādas līdzskaņu mijas notiek vai nenotiek, vai burties cauri kaut kādiem izņēmumu sarakstiem, meklējot vai kāds vārds nav tajā iekļauts.
AtbildētDzēstPēc analoģijas - lai izmantotu Pitagora teorēmu praksē, nav nepieciešams katru reizi vispirms pierādīt šo teorēmu.
Protams, ikdienā neviens nemeklēs katru vārdu vārdnīcā.
DzēstManuprāt salīdzinājums ar Pitagora teorēmas pierādīšanu nav adekvāts. Es neprasu kāpēc ir tāds gramatikas likums, es prasu par šī likuma izņēmumiem. Pitagora teorēmai nav tādu izņēmumu gadījumu.
Mani samulsināja apgalvojums, ka nav izņēmumu saraksts, jo ja tāda nav, tad es nesaprotu gramatikas likumu eksistences jēgu.
Un es neredzu pamatojumu apgalvojumam, ka tie nav visi izņēmumi. Mini kaut vienu piemēru?
Mieru... tika mieru :P
AtbildētDzēstIkdienā katrs vārds nav jāmeklē vārdnīcā, tāpat tas nav jāmeklē arī kaut kādos izņēmumu sarakstos. Vismaz man, katru dienu strādājot ar valodu, vieglāk tomēr ir paskatīties vienā avotā - vārdnīcā, ko es arī ļoti daudz daru, nevis meklē vēl kādā izņēmumu sarakstā.
AtbildētDzēstDaži tavā sarakstā neminēti piemēri: stute, reste, lieste. Manuprāt, gramatikas likumu eksistences jēgu attaisno analoģijas. Vismaz es pats, ja pie rokas nav vārdnīcas, parasti iedomājos kādu citu līdzīgu vārdu, par ko esmu drošs, kā jāraksta, un puslīdz drošs rezultāts rokā.
Labi, Tev taisnība, tāda saraksta tiešām nav.
DzēstKā reize analoģiju meklēšana ir kļūda. Ar šo es kļūdījos tieši salīdzinot Bāze un Glāze.
AtbildētDzēstVēl viens secinājums - viduškolas kursā tiek ļoti izcelta 2.deklinācija, kurai ir diezgan ierobežots izņēmumu saraksts. Kāpēc netiek izcelta 5.deklinācija, kurai, kā var redzēt ir daudz vairāk izņēmumu? Es, piemēram, neko tādu neatceros. Nolaidība.